Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā svarīgi ir dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi. LV portāls gan skaidro kārtību, kā tos var pieņemt, gan norāda uz tipiskākajām kļūdām lēmumu pieņemšanas procesā.
- Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt trijos veidos – kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties. Plašāk >>
- Kopš 2023. gada 1. marta dzīvokļu īpašnieki lēmumu pieņemšanai var izmantot Būvniecības informācijas sistēmu. Plašāk >>
- Kopsapulces sasauc reti. Izplatīta problēma ir nodrošināt kvorumu. 2024. gada 1. novembrī stāsies spēkā regulējums, kas dos iespēju pieņemt lēmumus arī dzīvokļu īpašnieku mazākumam. Plašāk >>
- Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības nodot balsojumu arī pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Plašāk >>
- Populārākais lēmumu pieņemšanas veids ir aptauja. Lai tās rezultāti būtu leģitīmi, jāievēro likumā noteiktā procedūra. Plašāk >>
- Citāda savstarpēja vienošanās ir populārs lēmumu pieņemšanas veids tajās ēkās, kurās ir viens līdz seši kopīpašnieki, pārsvarā tādi, kuri atguvuši īpašuma tiesības pēc denacionalizācijas. Plašāk >>
- Dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopībā. Plašāk >>
- Ja dzīvokļa īpašums pieder vairākiem kopīpašniekiem, tad tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss. Plašāk >>
- Ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas tiesības, tad aptaujas anketa ir jānosūta ierakstītā vēstulē. Plašāk >>
- Izplatīta kļūda lēmumu pieņemšanā mēdz būt dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvās kompetences jautājumu uzticēšana pārvaldniekam vai biedrībai. Plašāk >>
- Likumā ir noteikti jautājumi, par kuriem lēmumu pieņemt ir tiesīga vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība. Plašāk >>
- Pieņemot lēmumus, dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvji mēdz pieļaut procesuālus vai materiālus pārkāpumus. Ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likuma noteikumiem, tad lēmumu var atzīt par spēkā neesošu. Plašāk >>
Visu ziņu lasīt šeit